—

—

Latīņu alfabēts ir pamats vairāk nekā 131 valodai pasaulē un tām kopš 15.gadsimta ir radīti neskaitāmi burtveidoli. Kaut burtveidoli paši par sevi ir dažādi, tie visās valodās izskatās vienādi. Tomēr katra valoda ir unikāla ar sev raksturīgu skaņu kopumu jeb fonētiku. Lielā mērā valodas fonētikā sakņojas tās patiesais raksturs.

Fonetika Grotesk ir eksperimentāls burtveidols, kura uzbūves pamatprincipi ir bāzēti latviešu valodas fonētikā, balstoties skaņas garumā. Tajā ir atsauces uz mūsdienu groteskas burtveidoliem un klasiskajiem bloka burtiem. Burtveidola ģimeni veido trīs stilistikas, kuras reprezentē pakāpenisku skaņu saplūšanu un deformēšanos. Pirmā no tām ir tīra jeb nepārprotama un viegli uztverama, otrajā saplūst divskaņi, savukārt trešā veidota analogās tehnikās, piemēram, ogle, linogriezums, sausā adata, un strādā kā vizuāla metafora skaņas trauslumam, detalizācijai un iespējamām interpretācijām, kas liek uzdot jautājumu, vai varam uzticēties dzirdētajam vai lasītajam.

Latin alphabet is the base for more than 131 languages around the world and since 15th-century the endless amount of typefaces have been made. Although typefaces are different, in all languages they look alike. Yet each language has its own unique set of sounds or so-called phonetics. Besides a lot from languages, true nature is rooted in its phonetics.

Fonetika Grotesk is an experimental typeface whose structure is based on the phonetics of Latvian language, according to the length of each sound. It contains references of modern grotesque typefaces and classic block letters. The typeface family consists of three characteristics that represent the gradual fusion and distortion of sound. The first one is clean or unmistakable and easy to perceive, the second blends together diphthongs, while the third is made by analog techniques such as charcoal, linocut, dry needle, and serves as a visual metaphor for fragility, detail and possible interpretations of spoken or written words.